Muzejā atklāj psiholoģes gleznu izstādi «Esības saturs»

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā Andželas Strupules – Smalkās gleznu izstādes «Esības saturs» atklāšanā līdz ar pieaugušajiem piedalījās neparasti daudz dažāda vecuma bērnu. Pati gleznu autore un viņas meitiņa Katrīna slimības dēļ gan nevarēja ierasties, tādēļ «namatēva» lomu uzņēmās viņas vīrs Edgars Smalkais, kuram palīdzēja dēls Kārlis.

Izstādes autori un meitiņu bija pievārējusi saslimšana ar augstu temperatūru. «Slimību nevar prognozēt. Ļoti žēl, ka tā sanāca, jo ieceri par izstādi biju lolojusi divus gadus,» vēlāk portālam Ogrenet sacīja Andžela Strupule – Smalkā.

Bija ieradušies draugi, paziņas, skolotāji, atbalstītāji ar ziediem un laba vēlējumiem, tostarp pulciņš mazu ķiparu, sākot no zīdaiņa un beidzot ar skolas vecuma bērniem. Tas tādēļ, ka arī pati izstādes autore ir gados jauna – anotācijā lasāms, ka ģimenē aug divgadīgā Katrīna un sešgadīgais Kārlis, bet 35 gados uzkrātā dzīves pieredze devusi pietiekami daudz vielas mākslas darbu radīšanai.

Izstāde Ogrē, dzimtajā pilsētā, skatāma pirmo reizi. Andžela Strupule – Smalkā nav beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, lai gan ieceres tādas bijušas – ne velti uzsāktas mācības Ogres mākslas skolas mākslas studijā pie tās direktora Pētera Aulmaņa. Mākslas studijā var mācīties ikviens dažāda vecuma mākslas mīļotājs, lai sagatavotos iestājeksāmeniem kādā no vidējām vai augstākajām izglītības iestādēm. A.Strupule – Smalkā pārdomājusi un priekšroku devusi Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai, izvēloties psiholoģijas studijas.

P.Aulmanis izstādes atklāšanā savai skolniecei veltīja atzinīgus vārdus – audzēkne bijusi ar lielu interesi, darba spējām, noteiktu domu un talantu.
Darbi apliecina labu krāsu izjūtu, krāsu kultūru un krāsu attiecības, ietverot konkrētu domu. «Gaumīgi niansēta krāsu abstrakcija. Glezniecībā tas ir primārais – krāsa. Ar laukuma un krāsu attiecībām  panākta zināma noskaņa, kas ir lielākā vērtība,» izstādes atklāšanas pasākumā sacīja P.Aulmanis.

Arī sešgadīgais dēls Kārlis mācās mākslas skolā, un izstādes atklāšanā bija ieradusies arī viņa skolotāja Valentīna Stipre.

Noskaņu vispirms jau rada gleznu nosaukumi un tajos ietvertā doma, piemēram, «Ceļš uz sevi», «Kristalizētais intelekts», «Patības niansētās izpausmes», «Subjektīvā labklājība», «Naivuma skaistums». Anotācijā teikts, ka gleznu nosaukumi ir tikai pieturas punkti un autore ļauj skatītājiem būt brīviem un pašiem redzēt sev vēlamo.

Lai gan izstādes autores klāt nebija, skatītājus uzrunāja viņas rakstītais anotācijā. Lūk, viens fragments: «Mēs visi piepildām savu dzīvi ar kādu saturu, veidojot tās struktūru, krāsu, formu un virzību... Ir notikumi un dzīves periodi, kad mēs palēninām soli un atskatāmies, uzdodot sev jautājumus – kur es eju? Kā lai skatās uz to, kas ir aiz muguras? Tad gan gribas spriest, cik relatīvi ir jēdzieni «labs» un «slikts», jo skats mainās atkarībā no tā, kurā punktā jūs atrodaties šobrīd. Ir bezgalīga laika upe; laiks ir bezgalīga norise, un tikai katrs pats var izlemt, kurā posmā pretoties straumei, kurā ļauties. Iemācīties dzīvot šeit un tagad, atzīstot, ka dzīves mērķis ir pati dzīvošana, mēs kļūstam par to, kas patiešām esam!»

Izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 18.februārim.